Skip to main content
Economy and Finance

Kas ir eirozona?

Eirozonā ietilpst Eiropas Savienības dalībvalstis, kas par savu valūtu ir pieņēmušas eiro.

Visas Eiropas Savienības dalībvalstis ietilpst ekonomikas un monetārajā savienībā (EMS) un koordinē savu ekonomikas politiku, lai atbalstītu visas ES ekonomikas mērķu sasniegšanu. Tomēr vairākas dalībvalstis ir spērušas soli tālāk, aizstādamas valsts valūtu ar vienoto valūtu — eiro (oficiāli: euro). Šīs dalībvalstis veido eirozonu.

Kad eiro 1999. gadā pirmo reizi ieviesa kā bezskaidru naudu, eirozonā bija 11 ES dalībvalstis no 15 tolaik ES ietilpstošām valstīm. Grieķija pievienojās 2001. gadā, tikai gadu pirms eiro skaidras naudas ieviešanas. Tai sekoja Slovēnija 2007. gadā, Kipra un Malta 2008. gadā, Slovākija 2009. gadā, Igaunija 2011. gadā, Latvija 2014. gadā un Lietuva 2015. gadā. Patlaban eirozonu veido 19 ES dalībvalstis.

Attiecībā uz Dāniju Līgumam pievienotajā protokolā ir ietverta nepiedalīšanās klauzula, tomēr šī valsts nākotnē vēl varētu pievienoties eirozonai, ja būtu tāda politiskā griba. Zviedrija vēl nav izpildījusi eirozonas kritērijus.

Pārējās dalībvalstis, kas nav eirozonas dalībnieces, pievienojās Eiropas Savienībai 2004., 2007. un 2013. gadā jau pēc eiro ieviešanas. Pievienošanās brīdī tās neatbilda vajadzīgajiem nosacījumiem, lai varētu ieviest eiro, bet apņēmās pievienoties, kad šie kritēriji būs izpildīti. Šīm dalībvalstīm ir izņēmuma statuss, piemēram, Zviedrijai.

Andora, Monako, Sanmarīno un Vatikāns ir pieņēmušas eiro par savu valsts valūtu saskaņā ar īpašiem monetārās jomas nolīgumiem ar ES. Šīs valstis var emitēt savas eiro monētas (ar noteiktiem ierobežojumiem). Tomēr, nebūdamas ES dalībvalstis, tās neietilpst eirozonā.

Eirozonas pārvaldība

Pieņemot eiro par valsts valūtu, eirozonas valstu ekonomika ir kļuvusi integrētāka. Šai ekonomiskajai integrācijai jātiek pienācīgi vadītai, lai pilnībā izmantotu vienotās valūtas potenciālu. Tādēļ eirozona salīdzinājumā ar citiem ES daļām izceļas ar ekonomikas pārvaldību — konkrētāk, ar monetāro un ekonomikas politiku.

  • Eirozonas monetārā politika ir uzticēta neatkarīgai Eirosistēmai, ko veido Eiropas Centrālā banka (ECB), kas atrodas Frankfurtē (Vācija), un eirozonas dalībvalstu centrālās bankas. ECB ar savas Padomes starpniecību nosaka visas eirozonas monetāro politiku — tā ir kopēja monetārā iestāde ar vienotu monetāro politiku, kuras galvenais mērķis ir uzturēt cenu stabilitāti.
  • Lai gan eirozonā ekonomikas politika joprojām lielā mērā ir dalībvalstu pārziņā, to valdībām tomēr ir jākoordinē sava ekonomikas politika, lai sasniegtu kopējos stabilitātes, izaugsmes un nodarbinātības mērķus. Koordinēšana notiek ar vairāku struktūru un instrumentu palīdzību, galvenais no tiem ir Stabilitātes un izaugsmes pakts. Šajā paktā valstis ir vienojušās par fiskālās disciplīnas noteikumiem, tādiem kā valsts budžeta deficīta un valsts parāda ierobežojumi. Tie jāievēro visām ES dalībvalstīm, kaut arī neatbilstības gadījumā sankcijas (finansiālas vai citas) piemēro tikai eirozonas valstīm.
  • ES ekonomikas pārvaldība katru gadu norit ciklā, ko dēvē par Eiropas pusgadu.

Kuras valstis ietilpst eirozonā?

Eirozonas dalībvalstis

Dalībvalstis, kas nav eirozonā

Dalībvalsts, kura nolēmusi nepievienoties eirozonai

AustrijaBulgārijaDānija
BeļģijaHorvātija
KipraČehija
IgaunijaUngārija
SomijaPolija
FrancijaRumānija
VācijaZviedrija
Grieķija
Īrija
Itālija
Latvija
Lietuva
Luksemburga
Malta
Nīderlande
Portugāle
Slovākija
Slovēnija
Spānija

Governing the euro area

By adopting the euro, the economies of the euro-area members become more integrated. This economic integration must be managed properly to realise the full benefits of the single currency. Therefore, the euro area is also distinguished from other parts of the EU by its economic management – in particular, monetary and economic policy-making.

  • Monetary policy in the euro area is in the hands of the independent Eurosystem, comprising the European Central Bank (ECB), which is based in Frankfurt, Germany, and the national central banks of the euro-area Member States. Through its Governing Council, the ECB defines the monetary policy for the whole euro area – a single monetary authority with a single monetary policy and the primary objective to maintain price stability.
  • Within the euro area, economic policy remains largely the responsibility of the Member States, but national governments must coordinate their respective economic policies in order to attain the common objectives of stability, growth and employment. Coordination is achieved through a number of structures and instruments, the Stability and Growth Pact (SGP) being a central one. The SGP contains agreed rules for fiscal discipline, such as limits on government deficits and on national debt, which must be respected by all EU Member States, although only euro-area countries are subject to sanction – financial or otherwise – in the event of non-compliance.
  • Implementation of the EU’s economic governance is organised annually in a cycle, known as the European Semester.

Who’s already in?

Euro-area Member StatesNon-euro area Member StatesMember State with an opt-out
AustriaBulgariaDenmark
BelgiumCzechia 
CroatiaHungary 
CyprusPoland 
EstoniaRomania 
FinlandSweden 
France  
Germany  
Greece  
Ireland  
Italy  
Latvia  
Lithuania  
Luxembourg  
Malta  
Netherlands  
Portugal  
Slovakia  
Slovenia  
Spain